Bioģeometrija® ir praktiska zinātne, kas harmonizē dzīvo sistēmu enerģētiskos laukus, izmantojot formu, rezonansi un smalko enerģijas struktūru. Tā balstās uz tā dēvēto Kvalitātes Fiziku, kas apvieno mūsdienu zinātnes principus ar enerģijas kvalitatīvajiem aspektiem - tādiem, kas bieži vien tiek ignorēti tehnoloģiju laikmetā.
Bioģeometriju izveidoja ēģiptiešu arhitekts Dr. Ibrahims Karims, apvienojot senās Ēģiptes tempļu zināšanas ar 20. gadsimta Fiziskās Radiestēzijas atklājumiem. Šīs zinātnes centrā atrodas BG3 - dzīvību uzturoša enerģētiskā kvalitāte, ko veido Zelta augstākā harmonija, Ultravioletā augstākā harmonija un īpašs nesējvilnis, Radiestēzijā pazīstams kā “Negatīvais zaļas”.
Izmantojot precīzi kalibrētas ģeometriskas formas un instrumentus, Bioģeometrija spēj telpā neitralizēt disharmoniskus laukus, piemēram, elektromagnētisko piesārņojumu, ģeopatogēnās zonas un arhitektonisko disbalansu. Šo vietā tiek ievadīts BG3, kas atjauno telpas rezonansi, veido dzīvību atbalstošu vidi, stiprina vitalitāti un līdzsvaro emocionālo stāvokli.
BG3 ir enerģētiskā kvalitāte, kas dabiski sastopama visās pasaules sakrālajās spēka vietās. Tās klātbūtne ne tikai harmonizē vidi, bet arī atver pieeju dziļākai, transcendentalai dabas rezonansei, kas veicina saskaņu starp cilvēku, telpu un kosmisko kārtību.

Bioģeometriju 1972. gadā izveidoja ēģiptiešu arhitekts Dr. Ibrahims Karims. Viņa redzējums bija apvienot zinātni un garīgumu caur formu, proporciju un rezonansi. Šie meklējumi no jauna atklāja, ka senajās kultūrās - Ēģiptē, Grieķijā, Indijā, Ķīnā - forma tika pielietota kā smalkās enerģijas tehnoloģija, kas atspoguļoja kosmiskās harmonijas principus.
Senatnē forma un funkcija bija nesaraujami vienotas ar sakrālo. Civilizācijas ieauda šo zināšanu lauku tempļu arhitektūrā, mūzikā un valodā - caur to rezonansi piekļūstot kosmiskajiem likumiem.
Laikam ritot, šī integratīvā izpratne pamazām izzuda. Dr. Karims šo posmu dēvē par “Lielo Pārbīdi”- cilvēces pāreju no līdzsvarota pasaules redzējuma uz materiālistisku un mehānisku domāšanas veidu, kur dzīvības enerģijas koncepts tika atmests par labu lineārai pieejai un kontrolei.
Apvienojot Fiziskās Radiestēzijas metodes ar universālās rezonanses principiem un izmantojot bioatgriezenisko saiti, Dr. Karims izveidoja Kvalitātes Fiziku—zinātni, kas savieno ģeometriju ar dzīvības enerģiju.
Šajā procesā viņš atklāja unikālu enerģētisku “atslēgu”- BG3- harmonizējošu enerģētisko kvalitāti, kas klātesoša daudzās pasaules sakrālajās spēka vietās. Aktivizējot BG3, iespējams pastiprināt dzīvības enerģijas klātbūtni, atjaunojot līdzsvaru visos dabas enerģijas līmeņos- fiziskajā, emocionālajā, mentālajā un garīgajā.
Šodien Bioģeometrija tiek praktiski pielietota visā pasaulē—arhitektūrā, veselības aprūpē, tehnoloģiju līdzsvarošanā un vides atjaunošanā.

Bioģeometrijā Dzīvības enerģija apzīmē universālu, pašregulējošu enerģētisko lauku, kas uztur un savieno visas dzīvās sistēmas. Tā ir smalkā, nemateriālā inteliģence, kas vada dziedināšanu, augšanu, atjaunošanos un iekšējo saskaņu—senās tradīcijās pazīstama kā Prāna, Či vai Indras tīkls. Šī enerģija darbojas ārpus lineāra laika un telpas ierobežojumiem, regulējot gan redzamos, gan neredzamos eksistences slāņus.
Kaut arī mūsdienu zinātne atzīst tikai nelielu daļu no jutekliskā spektra—aptuveni 2%—Dzīvības enerģija caurvij visu realitāti, tostarp arī to, kas atrodas ārpus mūsu mērījumu rīku sasniedzamības. Tā vada visu—no bioloģiskās atjaunošanās un emocionālās līdzsvara līdz pat kolektīvās rezonanses smalkajai dinamikai, iemiesojot neredzamu inteliģenci, kas uztur dzīvības saskaņu.
Bioģeometrija ir Dzīvības enerģijas zinātne. Tā ļauj mums šo būtisko enerģiju noteikt, pastiprināt un atgrieztmūsdienu vidē—atjaunojot vitalitāti, līdzsvaru un rezonansi mūsu mājās, tehnoloģijās un ekosistēmās.
Kad Dzīvības enerģija tiek atgriezta disharmoniskā sistēmā—piemēram, elektromagnētiski noslogotā vidē—atjaunošanās kļūst ne tikai iespējama, bet arī dabiska. To skaidri apliecināja Šveices Hembergas projekts, kur Bioģeometrijas pielietošana radīja taustāmas pārmaiņas: atgriezās migrējošie putni, uzlabojās dzīvnieku veselība, un cilvēki piedzīvoja līdzsvara un labsajūtas pieaugumu.
Atšķirībā no tehnoloģijām, kas uzspiež mākslīgas frekvences, Bioģeometrija atjauno sākotnējo harmonisko lauku, kas saskaņojas ar dabas iekšējo inteliģenci un pašregulējošo spēku.

Kvalitātes Fizika ir jauna zinātniska paradigma, kas radīts Bioģeometrijas ietvaros, lai ietvertu enerģijas kvalitatīvo dabu - kā forma, krāsa, skaņa un proporcija ietekmē dzīvi ārpus tā, ko mēra kvantitatīvi.
Tradicionālā fizika fokusējas uz kvantitāti - masu, voltāžu, frekvenci - taču daba darbojas caur kvalitāti: smalko rezonansi aiz formas, sajūtu aiz skaņas, noskaņu aiz krāsas. Tāpat kā mēs izjūtam atšķirību starp nomierinošu un haotisku telpu, Bioģeometrija mēra to enerģētisko cēloni, kas rada šo efektu.
Šī zinātne atzīst, ka viss vibrē, un rezonanse ir tilts. Kad divas sistēmas saskaņojas frekvencē, tās apmainās ar enerģiju un pārstrukturējas. Bioģeometrija izmanto šo principu, lai radītu telpisku saskaņu ar harmonisku formu un leņķu palīdzību - līdzīgi kā kamertonis atgriež mūzikas instrumentu pareizā skaņojumā.
Smalkās enerģijas, kas lielākoties nav nosakāmas ar tradicionālajiem instrumentiem, var tikt uztvertas ar tādiem rīkiem kā Lechera antena. Kad šīs enerģijas ir līdzsvarotas, tās atjauno labsajūtu—nevis nomācot, bet sinhronizējoties ar dabisko kārtību.
Būtībā, Kvalitātes Fizika atjauno saikni starp zinātni, estētiku, intuīciju un sakrālo - atklājot, ka enerģija nav tikai dati, bet arī jēga. Tā piedāvā valodu un instrumentus, lai atdzīvinātu zudušo dialogu starp cilvēci un Zemes enerģētisko inteliģenci.

Ikviena forma – gan dabā radusies, gan cilvēka veidota – izstaro smalku enerģētisko lauku. Bioģeometrija darbojas, izmantojot īpašas formas, leņķus un proporcijas, kas rada līdzsvarojošas vibrācijas, saskaņā ar pašas dabas dizainu. Forma un proporcija ir valoda, kurā izpaužas smalkās enerģijas struktūra.
Daudzi uzskata, ka smalkā enerģija ir tikai frekvenču jautājums, taču tas ir tikai daļa no patiesības. Patiesībā viļņa forma – tā ģeometrija – nosaka enerģijas kvalitāti. Šo fenomenu sauc par formas rezonansi – saziņas veidu, kas pārspēj frekvences un savieno dažādus esības līmeņus.
Formas sevī nes informāciju un enerģiju. Tās veido daudzdimensionālu rezonansi, kas vieno visas esības pakāpes – no vismazākajām daļiņām līdz kosmiskiem mērogiem. Šī rezonanse ir būtisks princips dabas un visas dzīves uzbūvē.
Formas ar noteiktiem leņķiem, proporcijām un struktūrām spēj pārveidot telpas enerģētisko kvalitāti. Balstītas uz Universālās Harmoniskās Rezonanses principiem, šīs formas darbojas kā muzikālas notis, kas vibrē cauri vairākām realitātes oktāvām. Piemēram, ausij un nierēm ir līdzīgas rezonējošas formas, tāpat kā Zemei un Saulei. Šī dabiskā līdzskaņa valoda ļauj notikt pastāvīgai enerģētiskai apmaiņai.
Bioģeometrijā tiek izmantotas formas, lai ienestu telpā BG3 enerģijas kvalitāti – līdzsvara stāvokli, kas ir savienots ar dziļāku, transcendentālu kārtību. BG3 ir Dzīvības enerģijas “avots”, bezgalīgais sākums, kas caurvij visus eksistences līmeņus – fizisko, vitālo, emocionālo, mentālo un garīgo.
Ievietojot telpā precīzi kalibrētu formu, tā darbojas kā kamertonis – līdzsvarojot un harmonizējot apkārtējās vides enerģiju. Pielietojot šos principus, Bioģeometrija palīdz radīt telpas, kas veicina līdzsvaru, vitalitāti un vispārēju labklājību.

Bioģeometriju bieži salīdzina ar senām telpu līdzsvarošanas sistēmām, piemēram, Feng Šui vai Vastu Šastru, taču tās atšķiras gan pēc izcelsmes, gan pieejas.
Kamēr šīs senās tradīcijas balstās simboliskos principos – piemēram, debess virzienos, elementu līdzsvarā vai priekšmetu izvietojumā – Bioģeometrija pieiet universāli un izmērāmi. Tā darbojas ar formas fiziku un vibrāciju rezonansi, izmantojot ģeometrisku formu smalko enerģētiku, lai atjaunotu harmoniju pašos pamatos.
Bioģeometrija nav balstīta uz ticību, un tā nav saistīta ar rituāliem vai simbolisku harmonizāciju. Tā ienes telpā precīzu, zinātniski izpētītu enerģijas kvalitāti – BG3 – kas dabiskā veidā līdzsvaro fizisko, emocionālo, mentālo un garīgo telpas aspektu.
Atšķirībā no tradicionālām metodēm, Bioģeometrija spēj tieši risināt arī mūsdienu vides izaicinājumus – piemēram, elektromagnētisko starojumu (EM), ģeopātisko stresu un arhitektoniskus disbalansus – transformējot šīs disharmonijas par dzīvību atbalstošām vibrācijām.
Šī metode nav par to, kurš ceļš ir pareizāks. Bioģeometrija var papildināt esošas tradīcijas – vai arī pastāvēt pati par sevi kā neitrāla, universāla metode, kas darbojas jebkurā vidē: mājās, klīnikās, ūdenstilpnēs, lauksaimniecībā, tehnoloģijās vai pat transporta līdzekļos.
Tas, kas padara Bioģeometriju unikālu, nav tas, ko tā aizvieto – bet gan tas, ko tā atjauno.

Salīdzinājums: Bioģeometrija un tradicionālās līdzsvarošanas pieejas

Aspekts	Feng Šui / Vastu Šastra	Bioģeometrija®
Izcelsme	Senas kultūras tradīcijas (Ķīna / Indija)	Mūsdienu zinātne ar saknēm Senās Ēģiptes sakrālajā ģeometrijā un vibrāciju fizikā
Pieeja	Simboliska izvietošana, elementu līdzsvars, virzienu enerģijas plūsmas	Formu inducēta rezonanse, kalibrētas ģeometriskas struktūras un enerģijas mērījumi
Fokuss	Telpas plānojums, orientācija, simboliskas detaļas	Smalkās enerģijas lauki, EML, ģeopātiskais stress, arhitektūras formas
Izmantotie rīki	Kristāli, spoguļi, ūdens, krāsas, simboli	Precīzi kalibrēti instrumenti, kas izstaro BG3 enerģijas kvalitāti
Kultūras specifika	Reģionāli sakņotas tradīcijas	Neitrāla, universāli piemērojama dažādās vidēs
Risinājumi EML stresa gadījumos	Reti tieši risināts	Aktīvi harmonizē EML un citus mūsdienu enerģētiskos traucējumus
Pielietošanas joma	Mājas, tempļi, ēkas	Mājas, ekosistēmas, klīnikas, ezeri, transportlīdzekļi, lauksaimniecība
Efektivitātes pamats	Tradīcija, filozofija, simbolu nozīme	Izmērāma rezonanse, vibrāciju fizika, zinātnisks pamatojums
Vai tās var pastāvēt kopā?	Jā, bieži integrē kopā	Jā, Bioģeometrija papildina un pastiprina tradicionālās sistēmas

Sakrālā ģeometrija ir senu zināšanu sistēma, kas balstās Visuma strukturālajos rakstos – piemēram, Dzīvības Ziedā, Fibonāči virknē, zelta griezumā un Platona apjomos. Šīs formas simbolizē radīšanu, kosmisko kārtību un dievišķo inteliģenci, kas caurvij visu dzīvo. Senatnē šīs zināšanas tika ieaustas tempļos, mākslā un arhitektūrā – un arī mūsdienās tās tiek pielietotas kā estētiski vai garīgi simboli.
Taču šī ģeometrija nekad nebija domāta tikai kā rotājums.
Senās kultūras zināja: forma rada funkciju  - pati telpa pati var kļūt par harmonijas un saskaņas nesēju.
Mūsdienu zinātne to sāk apstiprināt. Kvantu fizika šobrīd nonāk pie secinājumiem, ko senie jau intuitīvi izprata – ģeometrija nav tikai simbolisks princips, tā ir struktūra. Matērija nerodas no atsevišķiem punktiem, bet no viļņu rakstiem, laukiem un rezonanses.
Bioģeometrija balstās uz šo izpratni – taču pārceļ to no simbolikas praksē. Tā izmanto formas izraisītu rezonansi un vibrāciju kvalitāti, lai ievestu telpā konkrētu līdzsvarojošo enerģiju, ko sauc par BG3. Šī centrējošā, balansējošā enerģija palīdz līdzsvarot burtiski visu – bioloģiju, arhitektoniskas telpas un tehnoloģisko lauku – pārveidojot disbalansu par harmonisku enerģijas lauku.
Ja Sakrālā ģeometrija atspoguļo vizuāli kāda izskatās harmonija, tad Bioģeometrija piedāvā instrumentus, ar kuriem to var aktivizēt – ienesot šīs senās zināšanas mūsdienu telpās.

Jā, pieaugošs zinātnisko pētījumu apjoms liecina, ka ilgstoša iedarbība uz mākslīgajiem elektromagnētiskajiem laukiem (EML) var ietekmēt cilvēka bioloģiju veidos, kas vēl pilnībā nav izprasti vai atzīti tradicionālajā zinātnē.
Mūsdienās mēs dzīvojam EML piesātinātā vidē - no WiFi, viedtālruņiem, 5G un “gudrajām” ierīcēm. Lai gan šīs tehnoloģijas ir kļuvušas par mūsu ikdienas sastāvdaļu, to izstarotie elektromagnētiskie lauki būtiski atšķiras no Zemes dabiskās elektromagnētiskās vides.
Dabiskie EMF nes sevī pilnu, dzīvību atbalstošu frekvenču spektru. Savukārt mākslīgie EMF bieži vien ir vienpusēji un nespēj nodrošināt tās smalkās, dziedinošās kvalitātes, kas uztur mūsu ķermeņa līdzsvaru un atjaunošanās spēju. Kaut arī bieži tiek uzskatīts, ka šie lauki ir “par vājiem, lai kaitētu,” arvien vairāk recenzētu pētījumu apstrīd šo novecojušo pieņēmumu - norādot, ka pat ļoti zema intensitāte var ietekmēt bioloģiskos procesus.
Cilvēka ķermenis funkcionē, pateicoties ārkārtīgi smalkiem bioelektriskiem signāliem - sirds ritmā, smadzeņu darbībā, šūnu komunikācijā un citos dzīvības procesos. Šīs sistēmas ir ļoti jutīgas pret elektromagnētiskiem traucējumiem, pat ļoti zemā līmenī. (1)
Piemēram, Pasaules Veselības organizācija (PVO) bezvadu starojumu klasificē kā iespējamu kancerogēnu (2B klase), un daudzi pētnieki aicina pārskatīt drošības standartus. (.2)
Pētījumi norāda, ka EML var:
-       ietekmēt miegu, izraisīt nogurumu, galvassāpes, trauksmi un koncentrēšanās grūtības; (.3, 4)
-       ietekmēt DNS struktūru un šūnu atjaunošanās mehānismus; (5)
-       veicināt oksidatīvo stresu un kalcija disbalansu šūnās, saistītu ar novecošanu un neirodeģeneratīviem stāvokļiem; (6, 7)
-       ietekmēt auglību un hormonālo līdzsvaru gan sievietēm, gan vīriešiem; .(8, 9)
-       ietekmēt minerālvielu uzkrāšanos zobos un zobu veselību ilgtermiņā. (.10)
Pārdomām:
Ja WiFi signāls spēj iziet cauri betona sienām, tas iziet arī cauri jūsu ķermenim. Tā kā mūsu sirds, smadzenes un šūnas darbojas ar elektriskajiem signāliem, arī ļoti viegli EML traucējumi laika gaitā var mainīt šo ritmu līdzsvaru.

Kā Bioģeometrija palīdz līdzsvarot

Bioģeometrija nenodarbojas ar EML bloķēšanu. Tā piedāvā ko dziļāku: enerģētiskās vides transformāciju. Izmantojot precīzi izstrādātas formas, leņķus un rezonanses principus, Bioģeometrija ievieš telpā dzīvību atbalstošas kvalitātes - t.s. BG3 enerģiju, kas atjauno dabisko līdzsvaru un iekļauj telpu harmoniskā laukā.

Tas nav “aizsargs”, bet rezonanses veidotājs - formas kā dziedinoši toņi, kas saskaņo vidi ar dabas pašregulējošo inteliģenci. Rezultātā ķermenis atgūst spēju pašatjaunoties, tiek līdzsvaroti iekšējie lauki, un telpa kļūst dzīvības pilna.
Kā saka Bioģeometrija:
Mēs neesam šeit, lai cīnītos ar dabu -  bet lai atcerētos, kā plūst kopā ar to.
Atsauces:

Kā minēts 8. jautājumā, ilgstoša iedarbība no mākslīgajiem elektromagnētiskajiem laukiem (EML) var izjaukt dzīvu sistēmu dabisko ritmu un smalko enerģētisko līdzsvaru. Taču Bioģeometrija nepiedāvā aizsardzību vai bloķēšanu, bet gan enerģētisku transmutāciju—paaugstinot enerģijas kvalitāti caur formu un rezonansi.
Bioģeometrijas pamatā ir Kvalitātes Fizika - zinātnes paradigma, kas pēta viļņu fenomenu kvalitatīvo dabu. Tā atklāj, ka viļņa forma - proporcija starp amplitūdu un viļņa garumu - nosaka ne tikai frekvenci, bet arī enerģētisko kvalitāti. Šī izpratne paplašina enerģētisko redzesloku un vēršas uz realitātes neredzamajiem slāņiem: no fiziskā līdz vitālajam, emocionālajam, mentālajam un garīgajam.

Viļņu forma un daudzdimensionālā rezonanse

Viļņa forma ne tikai vada kustību, bet arī nosaka, kā tā rezonē ar dažādiem apziņas līmeņiem. Pat nelielas proporciju izmaiņas var radīt būtiskas izmaiņas viļņa enerģētiskajā raksturā—iedarbojoties uz ķermeni, emocionālo lauku un mentālo skaidrību.

Bioģeometrija izmanto precīzi kalibrētas formas, lai modulētu šīs kvalitātes, caur daudzdimensionālu rezonansi. Šie lauki bieži vien darbojas ārpus tradicionālā elektromagnētisma, tomēr tie joprojām ir jūtīgi pret viļņu formas struktūru—reaģējot nevis uz spēku, bet uz harmonijas aicinājumu.

Mākslīgo EML transformācija caur rezonansi

Mākslīgajiem EML -kas nāk no elektronikām un bezvadu ierīcēm- bieži trūkst dzīvības atbalstošo īpašību, kas piemīt dabas lauku struktūrām. Šo strukturāli disharmonisko signālu ilgstoša klātbūtne var vājināt ķermeņa spēju pašregulēties un atjaunoties.

Bioģeometrija neiznīcina, bet transformē. Tā pārraksta EML enerģētisko parakstu, ievadot dzīvību uzturošas rezonanses.

Pamatprincips:

Jebkura enerģētiska kvalitāte var tikt inducēta jebkurā frekvencē, pielāgojot viļņa formu (proporciju starp amplitūdu un garumu), nemainot pašu frekvenci.
Šādā veidā frekvence saglabājas, bet tās ietekme uz dzīvajām sistēmām tiek dziļi transformēta.

BG3: Universālais līdzsvara lauks

Izmantojot precīzi izstrādātus instrumentus, Bioģeometrija telpā ievada BG3—dzīvību centrējošu enerģētisku kvalitāti, ko veido:
·       Zelta Augstākā Harmonija
·       Ultravioletā Augstākā Harmonija
·       Nesējvilnis, ko dēvē par Negatīvo Zaļo
BG3 nav izgudrojums, bet atklājums—rezonanse, kas sastopama sakrālajās spēka vietās visā pasaulē. Šajās vietās cilvēki jau gadsimtiem sajūt atjaunošanos, miera un harmonijas lauku.
Kad BG3 tiek aktivizēts, tas veido centrējošu lauku, kas harmonizē visas enerģētiskās dimensijas: fizisko, vitālo, emocionālo, mentālo un garīgo. Tā vietā, lai apspiestu, BG3 atjauno dabisko pašregulācijas spēju.

Proporcijas un to enerģētiskā kvalitāte (simbolisks piemērs ar krāsām):

Proporcija	Enerģijas kvalitāte
1:2	Violeta (attīrīšana)
1:4	Zaļa (līdzsvars)
1:8	Sarkanā (aktivizācija)
3:4	Ultravioletā (augstāka skaidrība)
5:8	BG3 (centējošā harmonija)

5:8 proporcija ir īpaši nozīmīga—tā atzīmē punktu, kur satiekas vairāki enerģētiskie slāņi. Šī krustošanās rada harmonizējošu centru, kas atbalsta dziedināšanu, skaidrību un integritāti.

Tehnoloģiju integrācija, nevis noraidīšana

Bioģeometrija piedāvā ceļu, kā dzīvot līdzsvarā ar tehnoloģijām, nevis cīnīties pret tām. Caur formu un proporciju mēs varam paaugstināt jebkura lauka kvalitāti—pārvēršot mākslīgo par saskaņoto, un troksni par toni.

Zeme nav tikai fizisks pamats zem kājām - tā ir dzīvības smalkās enerģijas matrica. To, ko senās kultūras intuitīvi apzinājās, mūsdienu zinātne tikai sāk atklāt: zeme zem mūsu kājām var vai nu saskaņot, vai izjaukt mūsu enerģētisko ritmu.
Ģeopātiskais stress ir smalkos lauku traucējumi, ko rada pazemes ūdens straumes, tektoniskās lūzuma līnijas un Zemes režģu tīklu struktūras. Lai arī šīs struktūras bieži vien nav fiziski jūtamas, tās var ietekmēt miega kvalitāti, šūnu reģenerāciju un emocionālo līdzsvaru. Senās civilizācijas, tai skaitā Senā Ēģipte, Grieķija un Indija, apzināti izvietoja tempļus un mājokļus tā, lai tie rezonētu ar dzīvību atbalstošām enerģijām, izvairoties no enerģētiski disharmoniskām vietām.

Globālie enerģētiskie tīkli (āderes): Hartmana, Karija un Benkera režģi
20. gadsimtā pētnieki, piemēram, Dr. Ernsts Hartmans un Dr. Manfreds Karijs, identificēja atkārtojošus režģu rakstus uz Zemes virsmas. Hartmana režģis veido lineāru tīklu, kas paceļas no Zemes virsmas  kā smalkas sienas ik pēc ~2 m ziemeļu-dienvidu orientācijā un ~2,5 m austrumu–rietumu virzienā, savukārt Karija režģis atrodas pa diagonāli Harmana režģim un tā solis ir apmēram 3 metri. Vēlāk Benkers paplašināja šo modeli uz trīsdimensionālu kubu sistēmu ar vertikālām un horizontālām enerģijas plaknēm.
Ilgstoša uzturēšanās šo režģu krustpunktos – īpaši miega vai darba laikā var veicināt autonomās nervu sistēmas ieiešanu simpātiskā „stresa” stāvoklī, samazinot organisma atjaunošanās spējas, kā norādījušipētnieki Dr. Nīpers un Gustavs fon Pōls. Mākslīgie elektromagnētiskie lauki (EML) mūsdienās var pastiprināt šo disonansi.
Bieži novērotās enerģētiskās sekas:
·       Paaugstināta trauksme, bioelektriskā nelīdzsvarotība un miega traucējumi (1)
·       Izmaiņas imūnsistēmas un sirds‑asinsvadu ritmā (2)
·       Samazināta organisma noturība un sistēmiska izsīkuma uzkrāšanās ( 3)
Ūdens un Uguns āderes Baltu kultūrā
Lai gan Baltu kultūrā nebija zināšanas par Hartmana vai Karija režģiem, senču izpratne par neredzamām Zemes dzīvības plūsmām bija dziļa un intuitīvi attīstīta. Šīs līnijas un to krustpunkti tika uztverti kā vietas, kur notiek īpaša mijiedarbība starp Zemes spēkiem un cilvēka lauku.
Ūdens āderes
Pazemes ūdens plūsmas jeb “āderes” tika uztvertas kā dzīvības nesējas - gan fiziskā, gan smalkā līmenī. Tās bieži vietās sakrita ar dabiskajiem avotiem, ko godināja kā dziedinošas svētvietas.Ūdens klātbūtne netika uzskatīta tikai par materiālu resursu, bet arī par enerģētisku struktūru, kas atbalsta līdzsvaru un atjaunošanos.
Svētavoti un pazemes ūdens punkti tika apzināti iekļauti mājas teritorijā vai tās tuvumā, tomēr tajās neiekārtoja guļvietas  vai  tajās ilgstoši neuzturējās.  
Uguns spēks un uguns āderes.
Baltu mitoloģijā uguns nebija tikai elements - tā bija dzīvības sirds un garīgās sakrālās kārtības centrs. Uguns māte tika godāta kā mājas aizbildne un sargātāja. Uguns pavards atradās mājas centrā, un tā vieta tika saskaņota ar zemes enerģijām, ko mūsdienās varētu dēvēt par uguns āderu krustpunktiem.
Šī centrālā uguns vieta kalpoja ne tikai fiziskai siltuma radīšanai, bet arī kā telpas enerģētiskais centrs - vieta, kur savienojas zemes spēks, cilvēka apziņa un visas kopienas lauks. Tā bija ikdienas rituālu, klusuma un saiknes vieta.

Bioģeometrijas harmoniskā pieeja
Bioģeometrija nevis bloķē, bet modulē  ģeopātisko stresu. Ar kalibrētu ģeometrisku instrumentu palīdzību tā ievieš centrējošu enerģijas kvalitāti BG3, kas atjauno  līdzsvaru vietās, kur Zemes režģi ir traucēti, pārvēršot šo disharmoniju enerģētiskā līdzsvarā.
Harmonizētā telpa veicina stiprina cilvēka vitalitāti visos līmeņos – fiziskajā, emocionālajā, mentālajā un garīgajā.
Bioģeometrija aicina nevis bēgt vai pretoties, bet līdzuzskaņoties ar Zemes inteliģenci.
Atsauces:
1.    https://academicjournals.org/journal/JETR/article-full-text-pdf/03EAB4A12708.
2.    https://www.researchgate.net/publication/268375416_Effect_of_geopathic_stress_on_human_heart_rate_and_blood_pressure

Enerģētiskie centri jeb spēka vietas ir virpuļlauki, kas veidojas, kad Hartmanna un Curry Zemes enerģijas režģi (vairāk par tiem 10. jautājumā) strukturāli veido globālu enerģijas laukumu, kuru papildina pazemes ūdens straumes – t.s. ūdens āderes – krustojoties noteiktos leņķos un pastiprinot šo ietekmi.
Šie virpuļi var radīt vai nu disonējošus, vai harmoniskus rezonanses laukus - atkarībā no to enerģētiskās polaritātes.
Senatnē cilvēki bieži novēroja, ka dzīvnieki izvairās no disonējošiem virpuļiem, savukārt sakrālā arhitektūra tika būvēta saskaņā ar rezonējošām spēka vietām.
(Te jāatzīmē, ka disonējošas zonas var darboties kā portāli transformācijai, ja tiek pareizi saprastas).
Harmoniskās spēka vietas tika godinātas, jo tās palīdzēja atjaunot līdzsvaru, vitalitāti un padziļināt garīgo saikni, kļūstot par kopienas garīgās un sabiedriskās dzīves centriem. Bioģeometrijā šo harmonizējošo klātbūtni apzīmē kā BG3 enerģētisko kvalitāti - centrējošu rezonansi, kas dabiski sastopama sakrālās spēka vietās pasaulē.
Spēka līnijas ( angļu valodā: ley lines)  ir enerģētiski ceļi, kas savieno šīs spēka vietas uz Zemes, līdzīgi kā meridiāni saista akupunktūras punktus cilvēka ķermenī. Kopā spēka vietas un spēka līnijas veido planetāru režģi - smalku enerģētisku arhitektūru, kas uztur dzīvības enerģiju un planētas koherenci.
Šīs zināšanas bija pamatvērtība visās cilvēces kultūrās, tostarp arī baltu tautām. Akmens apļi, dolmeni un piramīdas tika apzināti veidoti uz enerģētiski nozīmīgām vietām. Tādas civilizācijas kā Senā Ēģipte, Grieķija un Romas Impērija, kā arī vēlākas pilsētas, tostarp Parīze, Kaira, Londona un Vašingtona D.C., tika plānotas, ņemot vērā labvēlīgās spēka vietas. Sakrāli pieminekļi, tempļi un pat valdības ēkas tika uzceltas šādos krustpunktos, lai pastiprinātu dzīvības enerģijas klātbūtni, veicinātu pilsētu un kopienu uzplaukumu, kā arī stiprinātu saikni ar Zemes harmonizējošajām un Universālajām enerģijām.
Pētījumi, ko veikuši Blanša Merca un Metlers, atklāja, ka daudzas sakrālās arhitektūras struktūras - sienas, kolonnas, kupoli - bija precīzi orientētas, lai rezonētu ar Zemes dabiskajām frekvencēm. Šie arhitektoniskie risinājumi nebija tikai simboliski, bet arī funkcionāli, nodrošinot kolektīvo koherenci caur harmonisku dizainu.
Atjaunojot saikni ar šīm rezonējošajām vietām un principiem, mūsdienu civilizācija var sākt atjaunot sakrālo dialogu starp cilvēka apziņu un Zemes enerģētisko inteliģenci.

Jā. Bioģeometrija sniedz iespēju harmonizēt vides enerģijas visos esības līmeņos -vitālajā, emocionālajā un mentālajā, atjaunojot līdzsvaru un saskaņu telpā. Tā kā viss ir enerģija, - domas, emocijas un fiziskā vide - mūsu mājas var uzkrāt gan labvēlīgus, gan nelabvēlīgus enerģētiskos nospiedumus.
Šie nospiedumi var veidoties no:
·       Emocionālām atmiņām (arī no iepriekšējiem iemītniekiem)
·       Uzkrāta spriedzes vai neatrisināta stresa
·       Fiziskas nekārtības vai stagnējošas vides
·       Priekšmetiem vai arhitektūras elementiem, kas nes sevī izkropļotu vai haotisku enerģiju
Bioģeometrijas harmonizācijas process nevis bloķē šīs ietekmes, bet transmutē tās - caur rezonansi, formu un proporcijām - ievadot centrējošu enerģijas kvalitāti (BG3). Šī transformācija līdzsvaro visu telpas enerģētisko lauku, veicinot vidi, kas atbalsta fizisko veselību, emocionālo mieru, domu skaidrību un dziļāku saikni.

Jā. BioĢeometrijas pamatos ir vairāk nekā piecdesmit gadu ilgs pētniecības darbs un praktiska pielietošana. Tā ir zinātniski pārbaudīta reālos projektos – īpaši Šveices pilsētās Hemberga un Hiršberga, kur BioĢeometrija tika izmantota, lai mazinātu elektromagnētisko lauku (EML) un ģeopātiskā stresa ietekmi. Šie harmonizācijas pasākumi notika sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, zinātniekiem un telekomunikāciju sniedzējiem, un uzrādīja veselības uzlabojumus – tostarp labāku miegu, mazāku stresu un palielinātu dzīvīgumu. Rezultāti tika neatkarīgi monitorēti un atspoguļoti nacionālajos medijos.
Ēģiptē, Nacionālajā Aknu Slimību pētniecības projektā sadarbībā ar El Azhar Universitāti, BioĢeometrija tika pielietota kā papildmetode Hepatīta C ārstēšanā. Pētījums uzrādīja ievērojamu aknu enzīmu rādītāju uzlabošanos salīdzinājumā ar standarta terapiju, norādot uz BioĢeometrijas spēju atbalstīt organisma pašatjaunošanās funkcijas.
Papildus veselības jomai, BioĢeometrija ir veiksmīgi pielietota:
Lauksaimniecības ražības un mājlopu vitalitātes uzlabošanai
Dabas ūdenskrātuvju un ekosistēmu atjaunošanai
Kuģu, medicīnas iekārtu un lidaparātu darbības optimizēšanai
Biģeometriju pēta universitātes maģistru un doktora disertāciju pētījumos.  
BioĢeometrija nav medicīniska terapija. Tā ir vides enerģijas saskaņošanas zinātne, kuras pielietojumu un efektivitāti apliecina pieaugošs pētniecības un akadēmisko darbu apjoms.
Zinātnisko pētījumu portfelis pieejams šeit:
https://www.dropbox.com/sh/gprsmvwudk3mn7m/AABM4ABNj2VLzYDAm8Disw_pa

Lai padziļināti izprastu BioĢeometriju: